Es gribēju būt normāla...

Tāpēc izvēlējos savā dzīvē piepildīt savu drošāko no visiem bērnības sapņiem:
''zīmēt mājas'' un kļuvu par būvprojektētāju,
vienīgā sieviete starp 35 vīriešiem savā fakultātē
iegūstot Dānijā Akadēmisko būvprojektētajas izglītību.

Taču procesa laikā es sapratu, ka dzīve un aicinājums nav par to ko Tu dari, bet gan kas Tu esi, un pasaulei vismazāk ir vajadzīgas normālas – cita kopijas, bet gan autentiskas un unikālas versijas…

It viens šajā pasaulē ir tik ļoti, ļoti unikāls, īpašs un autentisks, bet tikai retais drosmīgi izkāpj ārpus šī ”normāls” zonas un atklāti parāda savu patieso būtību.

Šoreiz sākšu ar sevi un pirmo soli speršu es, pastāstot par savām dīvainībām, jeb autentiskajām būtības šķautnēm, un ja tās izlasot, Tu vēljoprojām šo lapu lasīsi un vēlēsies būt daļa no zīmola ”AmurA lifestyle” ģimenes, Tu noteikti esi mans cilvēks !

Esi gatava uzzināt par mani to, ko pat lielākā daļa man tuvāko cilvēku nezina ?

  • Es nezinu precīzi cik man bija gadiņi, bet ļoti skaidri atceros, ka atrados redeļu gultiņā, tātad biju zīdainis, un ik reizes pamostoties atcerējos, kā miegā esmu lidojusi varavīksnes krāsainā kosmosā…
  • Tieši tāpat, kopš sevi atceros, ik dienas, katru dienu esmu sev jautājusi klusi – ”Ko es TE daru ? Es gribu mājās !” Mazai esot, dažādiem cilvēkiem to sakot – ”Es gribu mājās” mani neskaitāmas reizes pavadīja uz mājām… jo šie cilvēki domāja, ka esmu apmaldījusies… bet ne par to bija šis jautājums… Tikai 30 gados es ieguvu atbildi uz  – ”Ko es TE daru?” saprotot, ka MĀJĀS netikšu, kamēr to neizdarīšu!
  • Bērnudārzā kopā ar vienaudžu draudzenēm laukā spēlējām ”raganiņas”, katrai iekārtojot savu stūrīti, kādā no spēļu laukumiem bērnudārza teritorijā
  • Pirmajā klasē iemācoties lasīt, mana pirmā un viss viss mīļākā grāmata bija ”Žozefīne, mazā raganiņa”
  • Pirmajās klasēs starpbrīžos ar draudzenēm man patika lasīt spoku stāstus un žurnālus par maģiju, burvestībām un mistisko
  • Ceturtajā klasē projekta nedēļā, kamēr citi vienaudži pētīja suņu šķirnes un zirgus, es ar labāko draudzeni veidojām projekta darbu par citplanētiešiem
  • Kopš sevi atceros, veikalos mīļākie plaukti man ir bijuši ar grāmatām, svecēm, kristāliem līdzīgiem akmeņiem un visa kas maģisks, dīvains… par savu maza bērna kabatas naudu pirku visas šīs lietas, kamēr vienaudži tērēja to ”Pokemoniem” un ”Tamogoči” (jā, jā, man arī viņi bija, vien ne par manu kabatas naudu) 
  • 10 gadu vecumā ar dažām labākajām draudzenēm, manas mājas verandā vēlējāmies izveidot mājvietu mums – mazajām raganiņām, sapērkot melnas sveces, izgriežot raganu maskas no jauniešu žurnāla un skaitot burvestības, ejot rituālos…
  • 10 līdz 12 gadu vecumā mana mīļākā grāmatu sērija bija ”Sabrina pusaugu burve” , kā arī enciklopēdijas par Visumu, galaktikām un kvantu fiziku
  • 12 gados par savu kabatas naudu nopirku pirmās Taro kārtis un sāku tajās meklēt atbildes uz visiem saviem pusaudzes jautājumiem
  • 15 gados sāku ļoti izteikti, daudz, daudz skaļāk sevī dzirdēt – ”Ko es TE daru ? Es gribu mājās !” , kas aizveda pie nākošā jautājuma – ”Kāda ir manas dzīves jēga ?” uz to atbildes sākot meklēt kaudzēm grāmatās par psiholoģiju, kvantu fiziku, ezotēriku, apzinātību, tai skaitā daudz lasīju žurnālu ”Mistērija”
  • 17 gados noskatoties pasaulē pazīstamo kulta filmu ”The Secret”, es sāku beidzot lēnām saprast, ka tas ko es visu dzīvi esmu iekšā zinājusi un kā esmu dzīvojusi, ir normāli, un es sāku veidot sapņu tāfeles, lai manifestētu vairāk to ko es vēlos 
  • Savukārt 17-19 gados, kad lielākā daļa manu vienaudžu meklēja karjeras virzienu, es dienām lasīju miljonāru grāmatas, meklējot atbildi uz jautājumu – ”Kā pelnīt un dzīvot labi, esot sev ?”, jo vienkārši darbs – naudas dēļ, šķita bezjēdzīgs… Es nespēju sevi iedomāties strādājot to kas man nepatīk, un esot kas neesmu es… 

Bet tas, kas es biju, es arī sev neļāvu būt…

Neiespējami šobrīd ir zināt, kāds Tev – par mani, ir radies priekštats pēc iepriekš minēto manu ”dīvainību” izlasīšanas, bet ja nu gadījumā Tev šķiet, ka es esmu bijis jocīgs bērns, pilnīga mistiķe un dīvainīte, tad tā nebūt nebija…

Šī ir patiesībā pirmā reize, kad es ar šo sarakstu dalos publiski, un domāju lielākā daļa no cilvēkiem, kas mani pazīst, šo nemaz nezina un pat dzīves laikā man esot līdzās nenojauta,jo

Es gribēju būt normāla...

Man bija pilnīgi normāla bērnība, ar spēlēm smilšu kastē, ar neskaitāmām stundām uz ragaviņām vai slidām kājās, spēlējoties ar Bārbijām, puzlēm, un zīmējot… ar daudz dejošanu, un dziedāšanu…

Tieši tāpat, kā man bija pilnīgi normāli pusaudžu gadi, ar ballītēm, puišiem, pirmo mīlestību, daudz mīlestībām un salauztu sirdi, kaitīgiem ieradumiem un vienaudžu drāmām…

Visa kā ir bijis tik daudz, bet lai vai kas ir bijis, cauri visiem laikiem man ir tik ļoti gribējies būt tādai kā visi citi.

Tāpēc es vienmēr skatījos uz citiem un centos iederēties, dziļi sirdī jūtoties nelaimīga…

Dziļi sirdī jūtot, ka es visu laiku dzīvoju cita dzīves, bet ne savējo… unikālo…autentisko…

Bet kopš sevi atceros mans mīļākais jautājums ko ik vienam esmu uzdevusi ir:

''Kas Tu būsi, kad izaugsi liela?''

Visbiežāk savā dzīve kādam esmu jautājusi:

”Ar ko Tu nodarbojies? Kāpēc? Un vai Tu mīli to ko dari?” 

Jo jau agrā bērnībā man izveidojās ļoti stipra pārliecība, ka ir ārkārtīgi svarīgi savā dzīvē nodarboties ar to, kas Tevi aizrauj, jo es nekad, nekad neesmu satikusi nevienu cilvēku, kas nodarbojoties ar to ko mīl, un esot tas kas ir, būtu nelaimīgs.

Kad mēs darām to ko mīlam, mēs darām pirmkārt laimīgas sevi pašas, otrkārt apkārtējos.

Tāpēc,

Es no sirds ticu, ka pasaule būtu daudz labāka vieta mums visiem kur dzīvot , ja katrs nodarbotos ar to kas aizrauj un dzīvotu dzīvesstilu par ko ir sajūsmā!

Bet paradoksāli, ka es šo jautājumu nekad neuzdevu pati sev !

Jeb, uzdevu – bet nekad neļāvu sev sadzirdēt patieso atbildi…

Kopš sevi atceros, man patika lasīt – un par uzzināto mācīt citiem, man patika veidot darba burtnīcas un sapņoju, ka varētu būt grāmatu autore, žurnālu redaktore, mācīt un iedvesmot citus… 

Es sapņoju ka visas savas mistiskās zināšanas un ”aksesuārus” (gramatas, kārtis, kristālus, sveces utml) varētu neslēpt … 

Bet būt sev bija tik nedroši…

Es gribēju būt normāla...

Tā nu uzdodot sev šo jautājumu, vienmēr dzirdēju drošo atbildi – ”zīmēt mājas”,  un kad 21 gada vecumā pametu Latviju un pārcēlos uz dzīvi Dānijā pie sava vīra, kurš tobrīd uz turieni bija devies peļņā, es izvēlējos šo sapni piepildīt.  

Tas prasīja 10 gadus ! Vispirms vairākus gadus dāņu valodas skolā apguvu dāņu valodu, tālāk ceļš aizveda uz Būvkoledžu, kuras absolvēšana ar izcilību atvēra durvis būvprojektēšanas fakultātei Universitātē, iegūstot Akadēmisko izglītību, kā būvprojektētājai.

Es gribēju būt normāla...

Un viss jau būtu bijis labi… būtu arī izdevies būt normālai, ja vien pusceļā uz to lielo mērķi, tuvojoties manai 25 gadu dzimšanas dienai, mana dzīve neuzņemtu pavisam citu kursu.

Jo dienas, jo nedēļas, jo mēnešus, jo gadus… jo arvien vairāk un vairāk man šķebināja tas cik normāla es cenšos būt, un jo vairāk es cenšos, jo sliktāk es jūtos.

Ārēji man viss bija – laulība, ilgi gaidītais pirmdzimtais – meitiņa, māja, mašīna, veiksmīgas studijas un ceļš pretī mērķim, bet es jutos slikti… iekšēji nelaimīga… 

Es nezināju, kapēc… neviens nezināja… un no manām iekšējām mokām visvairāk cieta tuvākie – mans vīrs un 1.5 gadus vecā meita, savukārt es – riebos pati sev.

Bet es tik ļoti gribēju būt normāla...

Bet man vairs nebija spēka.

Es gulēju teju stāvus un tas beidzās ar to, ka es aizmigu dienas laikā pie automašīnas stūres.

Kāds burtiski mani slēdza ārā jautājot – ”Cik ilgi Tu ” brauksi ” pa dzīvi, dzīvojot citu dzīvi ? Cik ilgi Tu būsi tā, kas Tu neesi ?” 

Kad mans ģimenes ārsts pārbaudīja manu asins ainu un teica, ka tādu var likt medicīnas grāmatās, kā paraugu zem nosaukuma – Veselīgs cilvēks, es apmulsu…

Ko es neredzu ? Ko nesaprotu ?

Tad viņa mazliet piesardzīgi jautaja – ”Vai nevarētu būt, ka Tev ir depresija ? ” uz ko es pārliecināti atbildēju – ”Nē ! Kāda depresija ? Man viss ir lieliski ! Vīrs, bērns, karjera, māja, mašīna! Viss ir lieliski !” 

Bet izejot no kabineta man gribējās kliegt no frāzes – Man viss ir lieliski.

Savukārt vārds – depresija, kaut kur man aizķērās…

Es par to sāku domāt aizvien vairāk un vairāk…. bet šķita – tas nav iespējams… es taču jau 10 gadu laikā esmu izlasījusi tik daudz grāmatas par psiholoģiju, ezotēriku, domāšanu, apzinātību, veiksmi un laimi, ka šķita – Es taču visu zinu !

Nevar būt, ka visu zinot, vienalga sevi esmu ievedusi strupceļā !?!

pūšot svecīti savā 25 gadu dzimšanas dienas kūkā es sev novelēju, lai man izdodās izmainīt visu, un tas lēmums un apņemšanās no pašiem sirds dziļumiem bija zīme, kas Visumam bija vajadzīga, jo jau pēc pavisam neilga laika mans ceļš sāka iet pavisam citā virzienā…

Es ar draudzeni aizlidojām 5 dienu ceļojumā uz Francijas Dienvidiem, kurā viņa man ”nejauši” iedeva grāmatu ”Nekas nav neiespējams” , kura pēkšņi sāka mainīt manu redzējumu, bet atgriežoties mājās Dānijā pie ģimenes, neskatoties uz to, ka bija karsts jūnija vidus, es saslimu ar plaušu karsoni, kuru ne ar vienām zālēm nevarēja izārstēt 2!!! mēnešus, un es sapratu – man nav vairāk izvēles, man beidzot ir jādara viss savādāk… un tā es nonācu pie sava pirmā individuālā kouča.

Uz tikšanos braucu bez ekspektācijām, jo nespēju pat iedomāties, kur tā spētu mani aizvest… tā bija 5 stundu gara pilnīgi atklāta saruna, kāda man manā dzīvē nebija bijusi pat ar sevi pašu, un tas bija kā pirmais puzles gabals pavisam jaunas dzīves sākumam !

Un ” pēkšņi ” es sapratu, ka visu zināt, ir informāciju dzīvot caur savu personīgo pieredzi.

Un tieši to es nemācēju ! 

Nemācēju dzīvot šo infomāciju caur sevi, un izmainīt savu dzīvi, vien audzēju savu Ego arvien lielāku, piepildot savu galvu ar vēl un vēl jaunu informāciju.

Jo es gribēju būt normāla...

Es patiesībā nebiju līdz tai tikšanās reizei gatava kaut ko sevī mainīt, jo mainīt nozīmēja nonākt tuvāk sev, un tieši tas ir tas no kā es centos izbēgt !

Es gribēju būt normāla...

Pirmā tikšanās turpinājās ar neskaitāmām tikšanām, sarunām, dziļām terapijām, asaru jūrām un atklāsmēm…

Tas radīja interesi iet talāk un dziļāk, aizvedot mani uz neskaitāmiem semināriem, un webināriem, dažādiem kursiem un masterklasēm, jauniem koučiem un terapeitiem, dienām gariem retrītiem un nometnēm…

Šie 5 piesātinātie personīgās transformācijas gadi no jauna atgādināja man pašai par bērnības sapni – mācīt un iedvesmot, un tā es pati uzsāku neskaitāmas kouča sertifikāciju studijas paralēli būvprojektēšanas klātienes studijām Dānijā, nonākot neklātienē līdz kouča maģistra grādam Amerikā un savā 30 gadu dzimšanas dienā svinot ne tikai savu jubileju, bet arī koučinga kompānijas ”AmurA lifestyle” dibināšanu!

Un zini, ko es ievēlejos pūšot svecīti savā 30 gadu dzimšanas dienas kūkā ?

Es vēlos būt autentiska, unikāla sevis versija.
Es sev klusi apsolīju, ka turpmāk es iešu sevī tikai dziļumā, ļaušu sev būt tādai kāda esmu, būšu atklāta pret sevi un citiem, un dzīvošu saskaņā ar savu patieso būtību.
Es sev apsolīju, ka vairs nevienu dienu es nebūšu normāla, lai ko tas vispār nozīmētu,
bet es būšu es !

Ļauj savam iekšējam kompasam aizvest Tevi pareizajā virzienā

Kas es esmu ?

Iepazīsties, mani sauc Santa Eglīte.

Un es esmu zīmola ”AmurA lifestyle” dibinātāja

Esmu sertificēta kouče, EFT, NLP, Ho’oponopono speciāliste, un transformācijas terapeite.

Kā arī pilnīga kvantu fizikas – realitātes manifestācijas un zemapziņas spēka apsēstā. 

Esmu latviete, kas dzimusi un augusi Latvijā, Kurzemes mazpilsētā Saldus, bet jau trešdaļu savas dzīves par mājām sauc Dāniju.

Ja laukā spīd saule, tad mani atradīsi jūras krastā ar smiltīs ieraktām pēdām, uzņemot D vitamīnu ar grāmatu rokās.

Bet jau laukā līst lietus, tad atradīsi mani saritinājušos iemīļotajā krēslā, zem pūkaina pleda, baudot sveču liesmu, ēterisko eļļu smaržu, kūpošu kafiju, un izbaudot grāmatu, tamborējot kārtējo projektu, vai zīmējot un krāsojot – radot jaunu gleznu.

Vairāk sekot līdzi manai radošajai ikdienai vari Instagram, @amuralifestyle 

Esmu sieva vislabākajam vīram pasaulē jau 15 gadus. Kamēr es esmu debesis, jeb ar atvērtām augšējām čakrām, vienmēr dzīvojot savās ambīcijās, sapņos un vīzijās, viņš ir mans miers, mana zeme, tas kas mani sazemē, palīdzot man neaizlidot pa gaisu, un materializēt vīzijas fiziskā matērijā. Viņš ir mans lielākais fans, atbalsts un spēks.

Esmu mamma saviem diviem vislielākajiem skolotājiem, meitai – Reičelai, kuras piedzimšana 2013.gada saulainā janvāra dienā, sagāza visu manu dzīvi kājām gaisā, lai tajā haosā es atrastu sevi, un dēlam – Ričardam, kura piedzimšana 2015.gadā pēc Ziemassvētkiem, kā Ziemassvētku brīnumam atnesot mieru un harmoniju, iemācīja, ka viss VAR būt savādak, un būt autentiskam ir droši.

Es esmu 21.gadsimta modernā raganiņa, kas dedzina daudz sveces, dzīvo mājā pie fjorda, pilnā ar kristāliem un ēteriskajām eļļām, meklē atbildes uz jautājumiem ar kāršu, svārsta un meditāciju palīdzību, un lasa stundām par kvantu fiziku un zemapziņu, bet tajā pašā laikā mīl estētisku, modernu un gaumīgu interjēru, augstu vērtē minimālismu un labu kvalitāti, tāpēc novertē zīmolus un savu ikdienu atvieglo ar visiem iespējamajiem Apple produktiem, iesmaržojusies ar Chanel, uzkrāsojusies ar Yves Saint Laurent iemīļoto kosmētiku, un mīļākajās Lacoste kediņās brauc ar savu balto BMW džipu.

Es esmu tik ļoti pateicīga, ka šobrīd, šeit un tagad, varu dzīvot šajā gadsimtā, kad jaunais normāli – ir būt autentiskai, lai kāda arī šī autentiskā versija būtu. 

Kad enerģētiskais un spirituālais, kopā ar fizisko un materiālo pasauli veido garšīgu, krāsainu un unikālu indivīda kokteili. 

Kad sēdēt restorānā kopā ar draudzenēm, malkot mīļāko šampanieti un runāt par rituāliem, sargenģeļiem, bērnu ballītēm un jaunāko kosmētiku vienā teikumā, ir tieši tikpat normāli, kā nākošā reizē visām kopā satikties neskaitāmu dienu klusēšanas retrītā un nerunāt ne mirkli.

Mana stāsta sākumā, katra tā dīvainība man šobrīd ir tik ļoti īpaša atmiņa, jo tās visas bija norādes par to kas esmu, kas mani aizrauj, un sagādā prieku…

Vien – ”Esi normāla”, rāmītis man pašai neļāva to ieraudzīt…

Spēlējot ”raganiņas” dažādos vecumos es sapņoju, kaut izaugot liela es tiešām tāda varētu būt, lai ko arī bērna prātā tas nozīmēja…

Lasot ”Sabrina, pusaugu burve” pusaudžu gados, es dienām ilgi saņoju cik forši būtu būt tadai mūsdienu labajai raganiņai, kas dzīvo mūsdienu pasaulē, mūsdienīgu dzīvi, bet tajā pašā laikā glabā sevī viedas zināšanas un spējas…

Man vajadzēja 30 savas dzīves gadus uz šīs Planētas Zeme, lai saprastu, ka tas ir droši būt šeit un tādai kāda esmu. 

Man vajadzēja 30 savas dzīves gadus, lai manifestētu visus savus bērnības sapņus un dzīvotu tādu dzīvi, kā vienmēr esmu vēlējusies.

Bet patiesībā jau man nevajadzēja šos 30 gadus, lai to manifestētu, bet gan lai sevi atklātu un ļautu sev būt, kas esmu jau no dzimšanas.

Šobrīd ir īstais laiks katram – pamosties, un būt Gaismai ! Spīdēt spoži, spoži savā unikālajā veidā, izkrāsojot šo pasauli krāsainu !

2017.gada nogalē meditējot jautāju Debesīm:
''Kas ir mana misija? Kā es varu pievienot vērtību pasaulē?''
Un ieraudzīju bildi - meiteni lēcienā ar varavīksnes taureņiem (zīmola logo)
Un atbildi - ''Izkrāso pasauli !''

Toreiz sapratu vien tik daudz, ka nesapratu neko…

Bet šobrīd, kā vēl nekad agrāk es skaidri ar katru savu ķermeņa šūnu saprotu šo ziņojumu…

  • Vai Tev ir apnicis darīt darbu, ko nemīli?
  • Vai Tev ir apnikusi dzīve autopilotā?
  • Vai Tev ir apnicis būt ”normālai” un dzīvot cita dzīves versiju?
  • Vai Tev trūkst motivācijas, iedvesmas un praktisku instrumentu rīcībai?
  • Vai Tev ir apnikušas visas pasizaugsmes grāmatas ar teoriju, un Tu velies praktisku rīcības plānu?
  • Vai Tu juties apmaldījusies, stresā un nogurusi?
  • Tu zini, ka esi spējīga uz lielām lietām šajā dzīve, bet nezini kā sākt, ko darīt un kur iet? Tev trūkst atbalsts, domubiedri?
  • Tu esi nelaimīga, vai iespējams nemaz nenojaut, ka tāda esi?
  • Tu vēlies būt veiksmīga un iemācīties kā sapņus pārvērst par mērķiem un galvenais, kā tos manifestēt?
  • Vai vēlies iet gulēt ar sapni, bet celties ar mērķi?
  • Vai vēlies apzināti veidot savu realitāti?
  • Vai velies dzīvot savu dzīvi sasakņā ar savu patieso būtību ?
  • Un Tu zini, ka esi gatava savu dzīvi mainīt TAGAD !

Mana misija un aizrautība ir palīdzēt Tev atklāt savu autentisko dzīves aicinājumu, atbrīvoties no prāta labirintiem un šķēršļiem ceļā uz to, lai Tu varētu manifestēt savu unikālo ideālās dzīves versiju saskaņā ar savu patieso būtību un dzīvot dzīvesstilu par ko esi sajūsmā !

Savā darbā ar cilvēkiem es ik dienas izmantoju ļoti radoši krāsainu kokteili, kas sastāv no tehniskām kouča prasmēm un iemaņām, zināšanām par Visumu no Kvantu fizikas perspektīvas, un par prāta uzbūvi – apziņas un zemapziņas spēku,  sajaukumā ar spirituālu redzējumu, un iekšējām sajūtām.

Tagad ir Tavs īstais laiks, un tāpēc, ka nejaušību nav – ir tikai sinhronitātes, ja Tu vēljoprojām lasi – ir pienācis Tavs laiks spīdēt !

Un spīdēt spoži jo spoži, tā kā neviens cits to nespēj, jo neviens neesi Tu !

Bet ja Tev šajā dzīves ceļojumā ir vajadzīgs pavadonis, tad Tu esi īstajā vietā !

Ja man izdevās sevi transformēt no kāpura par unikālu, krāsainu tauriņu arī Tu to vari, un to ”kā ?” – es Tev iemācīšu programmā ”Esības Esence”

Tomēr, ja vēlies individuālu pieeju un risinājumus tikai Tavai situācijai, meklē individuālās terapijas, vai strādā ar sevi pati izmantojot citus zīmola produktus, kurus atradīsi pie piedāvājumiem. 

Nāc, dod man roku, iesim šo ceļu kādu gabaliņu kopā !

Nāc, lidosim kopā ! 

Ar mīlestību un pateicību, Santa